Uguns eksplozija sen

Sprâdzienam raksturîga liela enerìijas daudzuma atdalîðana. Ðim notikumam ir daudz risku. Sprâdzieniem visbieþâk seko pçkðòs temperatûras un spiediena lçciens, starojuma emisija (piemçram, zibens vai kodolobjekta sprâdziena gaisma vai akustiskie viïòi (parasti ir skaòas mâksla vai raksturîgs sprâdziens. Nav bezjçdzîgi, ka nekontrolçjama parâdîba aizpilda cilvçkus ar bailçm.

Kâdas jomas ir potenciâli sprâdzienbîstamas? Visbieþâk tâs ietver zonas, kurâs atmosfçra potenciâla apdraudçjuma gadîjumâ var bût sprâdzienbîstama. Kâ sprâdzienbîstama vide saskaras ar îpaðu degoðu vielu maisîjumu, kas ir gâzu, tvaiku vai miglas veidâ, t.i., maisîjumi ar gaisu atmosfçras apstâkïos, kuros notiek pârâk augsta temperatûra. Ir vçrts zinât, ka sprâdzienu var izraisît tikai dzirksteles vai elektriskais loks.

Visbîstamâkâs telpas ir m.im. íîmiskâs rûpnîcas, pârstrâdes rûpnîcas, degvielas uzpildes stacijas, spçkstacijas, krâsu rûpnîcas, krâsu veikali, degvielas uzpildes stacijas, kâ arî transportlîdzekïi, notekûdeòu attîrîðanas iekârtas, lidostas, graudu dzirnavas vai kuìu bûvçtavas. Aizdegðanâs iepriekð minçtajâs vietâs radîtu sprâdzienus, kuru sekas bûtu milzîgas. Protams, tie radîtu milzîgus materiâlus zaudçjumus un apdraudçtu labu dzîvi.

Lai izvairîtos no lieliem bojâjumiem, nekad neaizmirstiet profilaktisko darbîbu, kas ir garantija pret sprâdzieniem. Valstu varâ ir izveidoti îpaði likumi, informâcija un standarti, kuru mçríis ir samazinât eksplozijas risku un novçrst iespçjamos bojâjumus. Vietâs, kurâs pastâv sprâdziena risks, ir jâievieð sistçma, lai nodroðinâtu to personu droðîbu, kas tos nopelna.